11. Kalahavivādasuttaniddeso

Atha kalahavivādasuttaniddesaṃ vakkhati –



我很乐意帮您翻译这段巴利语文本。
11. 争论与争吵经解释
接下来将解说争论与争吵经 -
(这是对标题和引导句的直译。您是否希望我继续翻译后续内容？如果有更多内容需要翻译,请分享给我。我会严格按照您要求的格式进行完整直译,保持对仗结构,并在适当处添加现代地名注解。)

97.

Kutopahūtākalahā vivādā, paridevasokā sahamaccharā ca;

Mānātimānā sahapesuṇā ca, kutopahūtā te tadiṅgha brūhi.

Kutopahūtā kalahā vivādāti. Kalahoti ekena ākārena kalaho; vivādotipi taññeva. Yo kalaho so vivādo, yo vivādo so kalaho. Atha vā aparena ākārena vivādo vuccati kalahassa pubbabhāgo vivādo. Rājānopi rājūhi vivadanti, khattiyāpi khattiyehi vivadanti, brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti, gahapatīpi gahapatīhi vivadanti, mātāpi puttena vivadati, puttopi mātarā vivadati, pitāpi puttena vivadati, puttopi pitarā vivadati, bhātāpi bhātarā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati, bhaginīpi bhātarā vivadati, sahāyopi sahāyena vivadati – ayaṃ vivādo. Katamo kalaho? Āgārikā daṇḍapasutā kāyena vācāya kalahaṃ karonti, pabbajitā āpattiṃ āpajjantā kāyena vācāya kalahaṃ karonti – ayaṃ kalaho.

Kutopahūtākalahā vivādāti. Kalahā ca vivādā ca kutopahūtā kutojātā kutosañjātā kutonibbattā kutoabhinibbattā kutopātubhūtā, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavāti kalahassa ca vivādassa ca mūlaṃ pucchati, hetuṃ pucchati , nidānaṃ pucchati, sambhavaṃ pucchati, pabhavaṃ pucchati, samuṭṭhānaṃ pucchati, āhāraṃ pucchati, ārammaṇaṃ pucchati, paccayaṃ pucchati, samudayaṃ pucchati papucchati yācati ajjhesati [ajjhosati (sī.)] pasādetīti – kutopahūtā kalahā vivādā.

Paridevasokā sahamaccharā cāti. Paridevoti ñātibyasanena vā phuṭṭhassa, bhogabyasanena vā phuṭṭhassa, rogabyasanena vā phuṭṭhassa, sīlabyasanena vā phuṭṭhassa, diṭṭhibyasanena vā phuṭṭhassa, aññataraññatarena vā byasanena samannāgatassa, aññataraññatarena vā dukkhadhammena phuṭṭhassa, ādevo paridevo, ādevanā paridevanā, ādevitattaṃ paridevitattaṃ, vācā palāpo vippalāpo lālappo lālappāyanā lālappāyitattaṃ. Sokoti ñātibyasanena vā phuṭṭhassa, bhogarogasīladiṭṭhibyasanena vā phuṭṭhassa, aññataraññatarena vā byasanena samannāgatassa, aññataraññatarena vā dukkhadhammena phuṭṭhassa, soko socanā socitattaṃ, antosoko antoparisoko, antoḍāho antopariḍāho, cetaso parijjhāyanā domanassaṃ sokasallaṃ. Maccharanti pañca macchariyāni – āvāsamacchariyaṃ, kulamacchariyaṃ, lābhamacchariyaṃ, vaṇṇamacchariyaṃ, dhammamacchariyaṃ. Yaṃ evarūpaṃ macchariyaṃ maccharāyanaṃ maccharāyitattaṃ vevicchaṃ kadariyaṃ kaṭukañcukatā aggahitattaṃ cittassa – idaṃ vuccati macchariyaṃ. Api ca, khandhamacchariyampi macchariyaṃ , dhātumacchariyampi macchariyaṃ, āyatanamacchariyampi macchariyaṃ gāho. Idaṃ vuccati macchariyanti – paridevasokā sahamaccharā ca.


97.
争论与争吵从何而生?哀叹与悲伤以及吝啬,
傲慢与过慢及诽谤从何而生?请为我说明这些。
"争论与争吵从何而生"这句中,"争吵"在一种意义上是指争吵;"争论"也是同样的意思。凡是争吵即是争论,凡是争论即是争吵。或者从另一种意义上说,争论是指争吵之前的阶段。国王与国王争论,刹帝利与刹帝利争论,婆罗门与婆罗门争论,居士与居士争论,母亲与儿子争论,儿子与母亲争论,父亲与儿子争论,儿子与父亲争论,兄弟与兄弟争论,兄弟与姐妹争论,姐妹与兄弟争论,朋友与朋友争论 - 这就是争论。什么是争吵?在家人拿着棍棒用身体和语言争吵,出家人违犯戒律时用身体和语言争吵 - 这就是争吵。
"争论与争吵从何而生"是在询问争论和争吵从何处而生,从何处产生,从何处出现,从何处显现,从何处出现,以什么为因,以什么为集,以什么为生,以什么为源。这是在询问争吵和争论的根本,询问原因,询问缘由,询问生起,询问来源,询问根源,询问滋养,询问所缘,询问条件,询问集起。
"哀叹与悲伤以及吝啬"中,"哀叹"是指:被亲属损失所触及的,或被财物损失所触及的,或被疾病损失所触及的,或被戒行损失所触及的,或被见解损失所触及的,或被某种损失所触及的,或被某种苦法所触及的人的悲叹、哀叹、悲叹状态、哀叹状态、言语悲伤、言语哀叹、言语悲叹状态、言语哀叹状态。"悲伤"是指:被亲属损失所触及的,或被财物、疾病、戒行、见解损失所触及的,或被某种损失所触及的,或被某种苦法所触及的人的悲伤、忧伤、悲伤状态、内心悲伤、内心忧伤、内心燃烧、内心忧燃、心意焦灼、忧恼、悲伤之箭。"吝啬"是指五种吝啬:住处吝啬、施主吝啬、利养吝啬、美名吝啬、法吝啬。这种吝啬、吝啬性、吝啬状态、悭吝、贪婪、卑劣、执着心态,这就是吝啬。而且,蕴的吝啬也是吝啬,界的吝啬也是吝啬,处的吝啬也是吝啬执着。这就是所说的吝啬。


Mānātimānā sahapesuṇā cāti. Mānoti idhekacco mānaṃ janeti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunā. Atimānoti idhekacco paraṃ atimaññati jātiyā vā gottena vā…pe… aññataraññatarena vā vatthunā. Pesuññanti idhekacco pisuṇavāco hoti – ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya. Iti samaggānaṃ vā bhettā, bhinnānaṃ vā anuppadātā, vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti – idaṃ vuccati pesuññaṃ. Api ca dvīhi kāraṇehi pesuññaṃ upasaṃharati – piyakamyatāya vā bhedādhippāyena vā. Kathaṃ piyakamyatāya pesuññaṃ upasaṃharati? Imassa piyo bhavissāmi, manāpo bhavissāmi, vissāsiko bhavissāmi, abbhantariko bhavissāmi, suhadayo bhavissāmīti – evaṃ piyakamyatāya pesuññaṃ upasaṃharati. Kathaṃ bhedādhippāyena pesuññaṃ upasaṃharati? Kathaṃ ime nānā assu, vinā assu, vaggā assu, dvidhā assu, dvejjhā assu, dve pakkhā assu, bhijjeyyuṃ na samāgaccheyyuṃ, dukkhaṃ na phāsu vihareyyunti – evaṃ bhedādhippāyena pesuññaṃ upasaṃharatīti – mānātimānā sahapesuṇā ca.

Kutopahūtā te tadiṅgha brūhīti. Kalaho ca vivādo ca paridevo ca soko ca macchariyañca māno ca atimāno ca pesuññañcāti – ime aṭṭha kilesā kutopahūtā kutojātā kutosañjātā kutonibbattā kutoabhinibbattā kutopātubhūtā, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavāti. Imesaṃ aṭṭhannaṃ kilesānaṃ mūlaṃ pucchati, hetuṃ pucchati, nidānaṃ pucchati, sambhavaṃ pucchati, pabhavaṃ pucchati, samuṭṭhānaṃ pucchati, āhāraṃ pucchati, ārammaṇaṃ pucchati, paccayaṃ pucchati, samudayaṃ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetīti – kutopahūtā te tadiṅghaṃ brūhīti. Iṅgha brūhi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehīti – kutopahūtā te tadiṅgha brūhi.

Tenāha so nimmito –

‘‘Kutopahūtā kalahā vivādā, paridevasokā sahamaccharā ca;

Mānātimānā sahapesuṇā ca, kutopahūtā te tadiṅgha brūhī’’ti.



"傲慢与过慢及诽谤"中,"傲慢"是指:

98.

Piyappahūtā kalahā vivādā, paridevasokā sahamaccharā ca;

Mānātimānā sahapesuṇā ca, maccherayuttākalahā vivādā;

Vivādajātesu ca pesuṇāni.

Piyappahūtā kalahā vivādā, paridevasokā sahamaccharā cāti. Piyāti dve piyā – sattā vā saṅkhārā vā. Katame sattā piyā? Idha yassa te honti atthakāmā hitakāmā phāsukāmā yogakkhemakāmā mātā vā pitā vā bhātā vā bhaginī vā putto vā dhītā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā – ime sattā piyā. Katame saṅkhārā piyā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā – ime saṅkhārā piyā.

Piyaṃ vatthuṃ acchedasaṅkinopi kalahaṃ karonti, acchijjantepi kalahaṃ karonti, acchinnepi kalahaṃ karonti. Piyaṃ vatthuṃ vipariṇāmasaṅkinopi kalahaṃ karonti, vipariṇāmantepi kalahaṃ karonti, vipariṇatepi kalahaṃ karonti. Piyaṃ vatthuṃ acchedasaṅkinopi vivadanti, acchijjantepi vivadanti, acchinnepi vivadanti. Piyaṃ vatthuṃ vipariṇāmasaṅkinopi vivadanti, vipariṇāmantepi vivadanti, vipariṇatepi vivadanti. Piyaṃ vatthuṃ acchedasaṅkinopi paridevanti, acchijjantepi paridevanti, acchinnepi paridevanti. Piyaṃ vatthuṃ vipariṇāmasaṅkinopi paridevanti, vipariṇāmantepi paridevanti, vipariṇatepi paridevanti. Piyaṃ vatthuṃ acchedasaṅkinopi socanti, acchijjantepi socanti, acchinnepi socanti. Piyaṃ vatthuṃ vipariṇāmasaṅkinopi socanti , vipariṇāmantepi socanti, vipariṇatepi socanti. Piyaṃ vatthuṃ rakkhanti gopenti pariggaṇhanti mamāyanti maccharāyanti.

Mānātimānā sahapesuṇā cāti. Piyaṃ vatthuṃ nissāya mānaṃ janenti, piyaṃ vatthuṃ nissāya atimānaṃ janenti. Kathaṃ piyaṃ vatthuṃ nissāya mānaṃ janenti? Mayaṃ lābhino manāpikānaṃ rūpānaṃ saddānaṃ gandhānaṃ rasānaṃ phoṭṭhabbānanti. Evaṃ piyaṃ vatthuṃ nissāya mānaṃ janenti. Kathaṃ piyaṃ vatthuṃ nissāya atimānaṃ janenti? Mayaṃ lābhino manāpikānaṃ rūpānaṃ saddānaṃ gandhānaṃ rasānaṃ phoṭṭhabbānaṃ, ime panaññe na lābhino manāpikānaṃ rūpānaṃ saddānaṃ gandhānaṃ rasānaṃ phoṭṭhabbānanti. Evaṃ piyaṃ vatthuṃ nissāya atimānaṃ janenti. Pesuññanti idhekacco pisuṇavāco hoti, ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya…pe… evaṃ bhedādhippāyena pesuññaṃ upasaṃharatīti…pe… mānātimānā sahapesuṇā ca.

Maccherayuttākalahā vivādāti. Kalaho ca vivādo ca paridevo ca soko ca māno ca atimāno ca pesuññañcāti – ime satta kilesā macchariye yuttā payuttā āyuttā samāyuttāti – maccherayuttā kalahā vivādā.


98.
争论与争吵源于爱着,哀叹与悲伤以及吝啬,
傲慢与过慢及诽谤,争论与争吵系于吝啬,
诽谤生于争论之中。
"争论与争吵源于爱着,哀叹与悲伤以及吝啬"中,"爱着"有两种:对众生的爱着和对诸行的爱着。什么是对众生的爱着?在此,凡是那些希望你得到利益、希望你得到好处、希望你得到安乐、希望你得到解脱的母亲、父亲、兄弟、姐妹、儿子、女儿、朋友、大臣、亲戚、血亲 - 这些是对众生的爱着。什么是对诸行的爱着?悦意的色、悦意的声、悦意的香、悦意的味、悦意的触 - 这些是对诸行的爱着。
对可爱的事物,担心失去时会争吵,正在失去时会争吵,失去后也会争吵。对可爱的事物,担心改变时会争吵,正在改变时会争吵,改变后也会争吵。对可爱的事物,担心失去时会争论,正在失去时会争论,失去后也会争论。对可爱的事物,担心改变时会争论,正在改变时会争论,改变后也会争论。对可爱的事物,担心失去时会哀叹,正在失去时会哀叹,失去后也会哀叹。对可爱的事物,担心改变时会哀叹,正在改变时会哀叹,改变后也会哀叹。对可爱的事物,担心失去时会悲伤,正在失去时会悲伤,失去后也会悲伤。对可爱的事物,担心改变时会悲伤,正在改变时会悲伤,改变后也会悲伤。人们保护、守护、占有、执着、吝惜可爱的事物。
"傲慢与过慢及诽谤"中,依靠可爱的事物生起傲慢,依靠可爱的事物生起过慢。如何依靠可爱的事物生起傲慢?[想着]:"我们得到悦意的色、声、香、味、触。"如是依靠可爱的事物生起傲慢。如何依靠可爱的事物生起过慢?[想着]:"我们得到悦意的色、声、香、味、触,而这些其他人不能得到悦意的色、声、香、味、触。"如是依靠可爱的事物生起过慢。"诽谤"是指:在此某人说离间语,从这里听到后在那里说以离间这些人...如是以离间为目的而进行诽谤。
"争论与争吵系于吝啬"是指:争吵、争论、哀叹、悲伤、傲慢、过慢及诽谤 - 这七种烦恼与吝啬相应、结合、系缚、相连。


Vivādajātesuca pesuṇānīti. Vivāde jāte sañjāte nibbatte abhinibbatte pātubhūte pesuññaṃ upasaṃharanti; ito sutvā amutra akkhāyanti imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṃ akkhāyanti amūsaṃ bhedāya. Iti samaggānaṃ vā bhettāro, bhinnānaṃ vā anuppadātāro, vaggārāmā vaggaratā vagganandī vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitāro honti – idaṃ vuccati pesuññaṃ. Api ca dvīhi kāraṇehi pesuññaṃ upasaṃharanti – piyakamyatāya vā bhedādhippāyena vā. Kathaṃ piyakamyatāya pesuññaṃ upasaṃharanti? Imassa piyā bhavissāma, manāpā bhavissāma, vissāsikā bhavissāma, abbhantarikā bhavissāma, suhadayā bhavissāmāti. Evaṃ piyakamyatāya pesuññaṃ upasaṃharanti. Kathaṃ bhedādhippāyena pesuññaṃ upasaṃharanti? ‘‘Kathaṃ ime nānā assu, vinā assu, vaggā assu, dvedhā assu, dvejjhā assu, dve pakkhā assu, bhijjeyyuṃ na samāgaccheyyuṃ, dukkhaṃ na phāsu vihareyyu’’nti – evaṃ bhedādhippāyena pesuññaṃ upasaṃharantīti – vivādajātesu ca pesuṇāni.

Tenāha bhagavā –

‘‘Piyappahūtā kalahā vivādā, paridevasokā sahamaccharā ca;

Mānātimānā sahapesuṇā ca, maccherayuttā kalahā vivādā;

Vivādajātesu ca pesuṇānī’’ti.

99.

Piyāsu lokasmiṃ kutonidānā, ye cāpi lobhā vicaranti loke;

Āsā ca niṭṭhā ca kutonidānā, ye samparāyāya narassa honti.

Piyā su lokasmiṃ kutonidānāti. Piyā kutonidānā kutojātā kutosañjātā kutonibbattā kutoabhinibbattā kutopātubhūtā, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavāti piyānaṃ mūlaṃ pucchati…pe… samudayaṃ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetīti – piyā su lokasmiṃ kutonidānā.

Ye cāpi lobhā vicaranti loketi. Ye cāpīti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca. Lobhāti yo lobho lubbhanā lubbhitattaṃ sārāgo sārajjanā sārajjitattaṃ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Vicarantīti vicaranti viharanti iriyanti vattanti pālenti yapenti yāpenti. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi – ye cāpi lobhā vicaranti loke.

Āsā ca niṭṭhā ca kutonidānāti. Āsā ca niṭṭhā ca kutonidānā kutojātā kutosañjātā kutonibbattā kutoabhinibbattā kutopātubhūtā, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavāti āsāya ca niṭṭhāya ca mūlaṃ pucchati…pe… samudayaṃ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetīti – āsā ca niṭṭhā ca kutonidānā. Ye samparāyāya narassa hontīti. Ye narassa parāyanā honti dīpā honti tāṇā honti leṇā honti saraṇā honti niṭṭhā parāyanā hontīti – ye samparāyāya narassa honti.

Tenāha so nimmito –

‘‘Piyā su lokasmiṃ kutonidānā, ye cāpi lobhā vicaranti loke;

Āsā ca niṭṭhā ca kutonidānā, ye samparāyāya narassa hontī’’ti.



"诽谤生于争论之中"是指:当争论生起、产生、出现、显现时,人们就进行诽谤;从这里听到后在那里说以离间这些人,或从那里听到后在这里说以离间那些人。因此他们成为破坏和谐者,或成为分裂者的支持者,喜好分党,乐于分党,欢喜分党,说导致分党的话 - 这就是所说的诽谤。而且由两种原因而进行诽谤:为了讨好或为了分裂。如何为了讨好而进行诽谤?"我们将成为他所喜爱的,将成为他所欢喜的,将成为他所信任的,将成为他的亲密者,将成为他的好友。"如是为了讨好而进行诽谤。如何为了分裂而进行诽谤?[想着]:"如何让这些人分离,分散,结党,分为二派,分裂,成为两派,破裂而不和合,生活在痛苦而不安乐中。"如是为了分裂而进行诽谤。
世尊说道:
"争论与争吵源于爱着,哀叹与悲伤以及吝啬,
傲慢与过慢及诽谤,争论与争吵系于吝啬,
诽谤生于争论之中。"
99.
世间爱着从何生?以及世间诸贪欲?
何处生起期望与归宿?它们成为人之所归。
"世间爱着从何生"是询问:爱着从何处生起,从何处产生,从何处出现,从何处显现,从何处出现,以什么为因,以什么为集,以什么为生,以什么为源。这是在询问爱着的根本...询问集起。
"以及世间诸贪欲"中,"以及"是指:刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗、在家人、出家人、天神和人类。"贪欲"是指:那贪婪、贪着、贪着性、爱染、染着、染着性、贪求、贪、不善根。"游行"是指:游行、住、活动、运作、保持、维持、存活。"世间"是指:恶趣世间、人世间、天界世间、蕴世间、界世间、处世间。
"何处生起期望与归宿"是询问:期望与归宿从何处生起,从何处产生,从何处出现,从何处显现,从何处出现,以什么为因,以什么为集,以什么为生,以什么为源。这是在询问期望和归宿的根本...询问集起。"它们成为人之所归"是指:它们成为人的依止、庇护、保护、藏处、皈依、最终归宿。
那化身者说道:
"世间爱着从何生?以及世间诸贪欲?
何处生起期望与归宿?它们成为人之所归。"

100.

Chandānidānānipiyāni loke, ye cāpi[ye vāpi (syā.)]lobhā vicaranti loke;

Āsā ca niṭṭhā ca itonidānā, ye samparāyāya narassa honti.

Chandānidānāni piyāni loketi. Chandoti yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasneho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ kāmogho kāmayogo kāmupādānaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ. Api ca pañca chandā – pariyesanacchando, paṭilābhacchando, paribhogacchando, sannidhicchando, visajjanacchando. Katamo pariyesanacchando? Idhekacco ajjhositoyeva atthiko chandajāto rūpe pariyesati, sadde… gandhe… rase… phoṭṭhabbe pariyesati – ayaṃ pariyesanacchando. Katamo paṭilābhacchando? Idhekacco ajjhositoyeva atthiko chandajāto rūpe paṭilabhati, sadde… gandhe… rase… phoṭṭhabbe paṭilabhati – ayaṃ paṭilābhacchando. Katamo paribhogacchando? Idhekacco ajjhositoyeva atthiko chandajāto rūpe paribhuñjati, sadde… gandhe… rase… phoṭṭhabbe paribhuñjati – ayaṃ paribhogacchando. Katamo sannidhicchando? Idhekacco ajjhositoyeva atthiko chandajāto dhanasannicayaṃ karoti ‘‘āpadāsu bhavissatī’’ti – ayaṃ sannidhicchando. Katamo visajjanacchando? Idhekacco ajjhositoyeva atthiko chandajāto dhanaṃ visajjeti hatthārohānaṃ assārohānaṃ rathikānaṃ dhanuggahānaṃ pattikānaṃ ‘‘ime maṃ rakkhissanti gopissanti samparivārissantī’’ti – ayaṃ visajjanacchando. Piyānīti dve piyā – sattā vā saṅkhārā vā…pe… ime sattā piyā…pe… ime saṅkhārā piyā. Chandānidānāni piyāni loketi. Piyā chandanidānā chandasamudayā chandajātikā chandapabhavāti – chandānidānāni piyāni loke.

Yecāpi lobhā vicaranti loketi. Ye cāpīti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca. Lobhāti yo lobho lubbhanā lubbhitattaṃ sārāgo sārajjanā sārajjitattaṃ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Vicarantīti vicaranti viharanti iriyanti vattanti pālenti yapenti yāpenti. Loketi apāyaloke…pe… āyatanaloketi – ye cāpi lobhā vicaranti loke.

Āsā ca niṭṭhā ca itonidānāti. Āsā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo…pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Niṭṭhāti idhekacco rūpe pariyesanto rūpaṃ paṭilabhati, rūpaniṭṭho hoti, sadde… gandhe… rase… phoṭṭhabbe… kulaṃ… gaṇaṃ… āvāsaṃ… lābhaṃ… yasaṃ… pasaṃsaṃ… sukhaṃ… cīvaraṃ… piṇḍapātaṃ… senāsanaṃ… gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ … suttantaṃ… vinayaṃ… abhidhammaṃ… āraññikaṅgaṃ… piṇḍapātikaṅgaṃ… paṃsukūlikaṅgaṃ… tecīvarikaṅgaṃ… sapadānacārikaṅgaṃ… khalupacchābhattikaṅgaṃ… nesajjikaṅgaṃ… yathāsanthatikaṅgaṃ… paṭhamaṃ jhānaṃ… dutiyaṃ jhānaṃ… tatiyaṃ jhānaṃ… catutthaṃ jhānaṃ… ākāsānañcāyatanasamāpattiṃ… viññāṇañcāyatanasamāpattiṃ… ākiñcaññāyatanasamāpattiṃ … nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ pariyesanto nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ paṭilabhati, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiniṭṭho hoti.

‘‘Āsāya kasate khettaṃ, bījaṃ āsāya vappati;

Āsāya vāṇijā yanti, samuddaṃ dhanahārakā;

Yāya āsāya tiṭṭhāmi, sā me āsā samijjhatī’’ti.

Āsāya samiddhi vuccate niṭṭhā. Āsāca niṭṭhā ca itonidānāti. Āsā ca niṭṭhā ca ito chandanidānā chandasamudayā chandajātikā chandapabhavāti – āsā ca niṭṭhā ca itonidānā.


100.
世间爱着源于欲,以及世间诸贪欲,
期望与归宿从此生,它们成为人之所归。
"世间爱着源于欲"中,"欲"是指:对欲望的欲求、欲贪、欲乐、欲爱、欲恋、欲热恼、欲迷醉、欲执着、欲流、欲结、欲取、欲盖。而且有五种欲:寻求欲、获得欲、享用欲、储藏欲、施舍欲。什么是寻求欲?在此某人执着、欲求、生起欲望而寻求色、声、香、味、触 - 这是寻求欲。什么是获得欲?在此某人执着、欲求、生起欲望而获得色、声、香、味、触 - 这是获得欲。什么是享用欲?在此某人执着、欲求、生起欲望而享用色、声、香、味、触 - 这是享用欲。什么是储藏欲?在此某人执着、欲求、生起欲望而积蓄财富,[想着]"将来有意外时可用" - 这是储藏欲。什么是施舍欲?在此某人执着、欲求、生起欲望而施舍财富给象兵、马兵、车兵、弓箭手、步兵,[想着]"这些人将保护我、守护我、围绕我" - 这是施舍欲。
"爱着"有两种:对众生的爱着和对诸行的爱着...这些是对众生的爱着...这些是对诸行的爱着。"世间爱着源于欲"是指:爱着以欲为因,以欲为集,以欲为生,以欲为源。
"以及世间诸贪欲"中,"以及"是指:刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗、在家人、出家人、天神和人类。"贪欲"是指:那贪婪、贪着、贪着性、染、染着、染着性、贪求、贪、不善根。"行"是指:行、住、活动、运作、保持、维持、存活。"世间"是指:恶趣世间...处世间。
"期望与归宿从此生"中,"期望"指贪爱。那染...贪求、贪、不善根。"归宿"是指:在此某人寻求色而得到色,以色为归宿;[如是]声、香、味、触、家族、团体、住处、利养、名声、称赞、安乐、衣服、食物、住所、医药用品、经、律、论、林居支、乞食支、粪扫衣支、三衣支、次第乞食支、一座食支、常坐不卧支、随处住支、初禅、第二禅、第三禅、第四禅、空无边处定、识无边处定、无所有处定,[乃至]寻求非想非非想处定而得到非想非非想处定,以非想非非想处定为归宿。
"以期望耕种田地,以期望播种种子;
以期望商人航海,为了取得财富去;
我以此期望而立,愿我期望得成就。"
期望的成就被称为归宿。"期望与归宿从此生"是指:期望和归宿以欲为因,以欲为集,以欲为生,以欲为源。


Ye samparāyāya narassa hontīti. Ye narassa parāyanā honti dīpā honti tāṇā honti leṇā honti saraṇā honti niṭṭhā parāyanā hontīti – ye samparāyāya narassa honti.

Tenāha bhagavā –

‘‘Chandānidānāni piyāni loke, ye cāpi lobhā vicaranti loke;

Āsā ca niṭṭhā ca itonidānā, ye samparāyāya narassa hontī’’ti.

101.

Chando nu lokasmiṃ kutonidāno, vinicchayā cāpi[vāpi (sī. syā.)]kutopahūtā;

Kodho mosavajjañca kathaṃkathā ca, ye cāpi dhammā samaṇena vuttā.

Chando nu lokasmiṃ kutonidānoti. Chando kutonidāno kutojāto kutosañjāto kutonibbatto kutoabhinibbatto kutopātubhūto, kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavoti chandassa mūlaṃ pucchati…pe… samudayaṃ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetīti – chando nu lokasmiṃ kutonidāno.

Vinicchayācāpi kutopahūtāti. Vinicchayā kutopahūtā kutojātā kutosañjātā kutonibbattā kutoabhinibbattā kutopātubhūtā , kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavāti vinicchayānaṃ mūlaṃ pucchati…pe… samudayaṃ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetīti – vinicchayā cāpi kutopahūtā.

Kodho mosavajjañca kathaṃkathā cāti. Kodhoti yo evarūpo cittassa āghāto paṭighāto, paṭighaṃ paṭivirodho, kopo pakopo sampakopo, doso padoso sampadoso, cittassa byāpatti manopadoso, kodho kujjhanā kujjhitattaṃ, doso dussanā dussitattaṃ, byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ, virodho paṭivirodho, caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa. Mosavajjaṃ vuccati musāvādo. Kathaṃkathā vuccati vicikicchāti – kodho mosavajjañca kathaṃkathā ca.

Ye cāpi dhammā samaṇena vuttāti. Ye cāpīti ye kodhena ca mosavajjena ca kathaṃkathāya ca sahagatā sahajātā saṃsaṭṭhā sampayuttā, ekuppādā ekanirodhā ekavatthukā ekārammaṇā – ime vuccanti ye cāpi dhammā. Atha vā ye te kilesā aññajātikā aññavihitakā – ime vuccanti ye cāpi dhammā. Samaṇena vuttāti samaṇena samitapāpena brāhmaṇena bāhitapāpadhammena bhikkhunā bhinnakilesamūlena sabbākusalamūlabandhanā pamuttena vuttā pavuttā ācikkhitā desitā paññapitā paṭṭhapitā vivaṭā vibhattā uttānīkatā pakāsitāti – ye cāpi dhammā samaṇena vuttā.

Tenāha so nimmito –

‘‘Chando nu lokasmiṃ kutonidāno, vinicchatā cāpi kutopahūtā;

Kodho mosavajjañca kathaṃkathā ca, ye cāpi dhammā samaṇena vuttā’’ti.



"它们成为人之所归"是指:它们成为人的依止、庇护、保护、藏处、皈依、最终归宿。
世尊说道:
"世间爱着源于欲,以及世间诸贪欲,
期望与归宿从此生,它们成为人之所归。"
101.
世间欲望从何生?诸多判断从何起?
忿怒与妄语疑惑,以及沙门所说法。
"世间欲望从何生"是询问:欲望从何处生,从何处起,从何处生起,从何处出现,从何处显现,以什么为因,以什么为集,以什么为生,以什么为源。这是在询问欲望的根本...询问集起。
"诸多判断从何起"是询问:诸判断从何处生,从何处起,从何处生起,从何处出现,从何处显现,以什么为因,以什么为集,以什么为生,以什么为源。这是在询问诸判断的根本...询问集起。
"忿怒与妄语疑惑"中,"忿怒"是指:如是心的瞋恼、反抗、对抗、敌对、愤怒、大怒、极怒、瞋、忿、极忿、心的损害、意的忿怒、怒、发怒、发怒性、瞋、瞋恚、瞋恚性、损害、损害性、损害状态、敌意、反敌意、暴戾、凶恶、心的不满。"妄语"是指虚妄语。"疑惑"是指疑虑。
"以及沙门所说法"中,"以及"是指:那些与忿怒、妄语、疑惑相伴、俱生、相应、相连,同生同灭,同一所依、同一所缘的法 - 这些被称为"以及诸法"。或者那些其他种类、其他形式的烦恼 - 这些被称为"以及诸法"。"沙门所说"是指:由断除恶的沙门、除恶法的婆罗门、破除烦恼根的比丘、解脱一切不善根系缚者所说、所述、所教、所示、所立、所开、所分、所明、所显。
那化身者说道:
"世间欲望从何生?诸多判断从何起?
忿怒与妄语

102.

Sātaṃ asātanti yamāhu loke, tamūpanissāya pahoti chando;

Rūpesu disvā vibhavaṃ bhavañca, vinicchayaṃ kubbati[kūrute (syā.)]jantu loke.

Sātaṃ asātanti yamāhu loketi. Sātanti sukhā ca vedanā, iṭṭhañca vatthu [vatthuṃ (sī. ka.)]. Asātanti dukkhā ca vedanā, aniṭṭhañca vatthu. Yamāhu loketi yaṃ āhaṃsu yaṃ kathenti yaṃ bhaṇanti yaṃ dīpenti yaṃ voharantīti – sātaṃ asātanti yamāhu loke.

Tamūpanissāyapahoti chandoti. Sātāsātaṃ nissāya, sukhadukkhaṃ nissāya, somanassadomanassaṃ nissāya, iṭṭhāniṭṭhaṃ nissāya, anunayapaṭighaṃ nissāya chando pahoti pabhavati jāyati sañjāyati nibbattati abhinibbattatīti – tamūpanissāya pahoti chando.

Rūpesu disvā vibhavaṃ bhavañcāti. Rūpesūti cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ. Katamo rūpānaṃ bhavo? Yo rūpānaṃ bhavo jāti sañjāti nibbatti abhinibbatti pātubhāvo – ayaṃ rūpānaṃ bhavo. Katamo rūpānaṃ vibhavo? Yo rūpānaṃ khayo vayo bhedo paribhedo aniccatā antaradhānaṃ – ayaṃ rūpānaṃ vibhavo. Rūpesu disvā vibhavaṃ bhavañcāti rūpesu bhavañca vibhavañca disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti – rūpesu disvā vibhavaṃ bhavañca.

Vinicchayaṃ kubbati jantu loketi. Vinicchayāti dve vinicchayā – taṇhāvinicchayo ca, diṭṭhivinicchayo ca. Kathaṃ taṇhāvinicchayaṃ karoti? Idhekaccassa anuppannā ceva bhogā na uppajjanti, uppannā ca bhogā parikkhayaṃ gacchanti. Tassa evaṃ hoti – ‘‘kena nu kho me upāyena anuppannā ceva bhogā na uppajjanti, uppannā ca bhogā parikkhayaṃ gacchantī’’ti. Tassa pana evaṃ hoti ‘‘surāmerayamajjappamādaṭṭhānānuyogaṃ anuyuttassa me anuppannā ceva bhogā na uppajjanti, uppannā ca bhogā parikkhayaṃ gacchanti; vikālavisikhācariyānuyogaṃ anuyuttassa me anuppannā ceva bhogā na uppajjanti, uppannā ca bhogā parikkhayaṃ gacchanti; samajjābhicaraṇaṃ anuyuttassa me… jutappamādaṭṭhānānuyogaṃ anuyuttassa me… pāpamittānuyogaṃ anuyuttassa me anuppannā ceva bhogā na uppajjanti, uppannā ca bhogā parikkhayaṃ gacchanti; ālasyānuyogaṃ anuyuttassa me anuppannā ceva bhogā na uppajjanti, uppannā ca bhogā parikkhayaṃ gacchantī’’ti evaṃ ñāṇaṃ katvā cha bhogānaṃ apāyamukhāni na sevati, cha bhogānaṃ āyamukhāni sevati. Evampi taṇhāvinicchayaṃ karoti.

Atha vā kasiyā vā vaṇijjāya vā gorakkhena vā issatthena [issattena (ka. sī. ka.) isu + sattha] vā rājaporisena vā sippaññatarena vā paṭipajjati. Evampi taṇhāvinicchayaṃ karoti. Kathaṃ diṭṭhivinicchayaṃ karoti? Cakkhusmiṃ uppanne jānāti – ‘‘attā me uppanno’’ti, cakkhusmiṃ antarahite jānāti – ‘‘attā me antarahito vigato me attā’’ti. Evampi diṭṭhivinicchayaṃ karoti. Sotasmiṃ… ghānasmiṃ… jivhāya… kāyasmiṃ… rūpasmiṃ… saddasmiṃ… gandhasmiṃ… rasasmiṃ… phoṭṭhabbasmiṃ uppanne jānāti – ‘‘attā me uppanno’’ti, phoṭṭhabbasmiṃ antarahite jānāti – ‘‘attā me antarahito vigato me attā’’ti. Evampi diṭṭhivinicchayaṃ karoti janeti sañjaneti nibbatteti abhinibbatteti. Jantūti satto naro mānavo…pe… manujo. Loketi apāyaloke …pe… āyatanaloketi – vinicchayaṃ kubbati jantu loke.


102.
世间所说苦与乐,依此而生起欲望,
见诸色法生与灭,世间众生作判断。
"世间所说苦与乐"中,"乐"是指:乐受和悦意事物。"苦"是指:苦受和不悦意事物。"世间所说"是指:他们所说、所述、所言、所明、所表。
"依此而生起欲望"是指:依于苦乐、依于乐苦、依于喜忧、依于悦意不悦意、依于顺逆而欲望生起、出现、产生、生成、显现。
"见诸色法生与灭"中,"色法"是指:四大种以及四大种所造色。什么是色法的生?凡是色法的生、生起、出生、显现、出现 - 这是色法的生。什么是色法的灭?凡是色法的坏灭、消失、破坏、毁灭、无常、消散 - 这是色法的灭。"见诸色法生与灭"是指:在色法中见到生与灭,观察、衡量、判断、了知、明了。
"世间众生作判断"中,判断有两种:爱判断和见判断。如何作爱判断?在此,某人未生的财富不生起,已生的财富消失。他这样想:"为什么我未生的财富不生起,已生的财富消失?"他又这样想:"因为我沉迷于饮酒放逸,未生的财富不生起,已生的财富消失;因为我沉迷于非时游荡街巷,未生的财富不生起,已生的财富消失;因为我沉迷于观看娱乐...因为我沉迷于赌博...因为我亲近恶友...因为我沉迷于懒惰,未生的财富不生起,已生的财富消失。"如是了知后,他不行六种毁财之门,而行六种生财之门。如是作爱判断。
或者从事农业、商业、牧牛、射箭、为王服务或其他技艺。如是作爱判断。如何作见判断?当眼生起时,他知道:"我的自我生起";当眼消失时,他知道:"我的自我消失,我失去了自我"。如是作见判断。当耳...鼻...舌...身...色...声...香...味...触生起时,他知道:"我的自我生起";当触消失时,他知道:"我的自我消失,我失去了自我"。如是作、生、生起、显现见判断。"众生"是指:有情、人、男子...人类。"世间"是指:恶趣世间...处世间。


Tenāha bhagavā –

‘‘Sātaṃ asātanti yamāhu loke, tamūpanissāya pahoti chando;

Rūpesu disvā vibhavaṃ bhavañca, vinicchayaṃ kubbati jantu loke’’ti.



世尊说道:
"世间所说苦与乐,依此而生起欲望,
见诸色法生与灭,世间众生作判断。"


103.

Kodho mosavajjañca kathaṃkathā ca, etepi dhammā dvayameva sante;

Kathaṃkathī ñāṇapathāya sikkhe, ñatvā pavuttā samaṇena dhammā.

Kodho mosavajjañca kathaṃkathā cāti. Kodhoti yo evarūpo cittassa āghāto paṭighāto…pe… mosavajjaṃ vuccati musāvādo. Kathaṃkathā vuccati vicikicchā. Iṭṭhaṃ vatthuṃ nissāyapi kodho jāyati, aniṭṭhaṃ vatthuṃ nissāyapi kodho jāyati. Iṭṭhaṃ vatthuṃ nissāyapi musāvādo uppajjati, aniṭṭhaṃ vatthuṃ nissāyapi musāvādo uppajjati. Iṭṭhaṃ vatthuṃ nissāyapi kathaṃkathā uppajjati, aniṭṭhaṃ vatthuṃ nissāyapi kathaṃkathā uppajjati.

Kathaṃ aniṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya kodho jāyati? Pakatiyā aniṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya kodho jāyati. Anatthaṃ me acarīti kodho jāyati, anatthaṃ me caratīti kodho jāyati, anatthaṃ me carissatīti kodho jāyati; piyassa me manāpassa anatthaṃ acari … anatthaṃ carati… anatthaṃ carissatīti kodho jāyati; appiyassa me amanāpassa atthaṃ acari… atthaṃ carati… atthaṃ carissatīti kodho jāyati. Evaṃ aniṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya kodho jāyati.

Kathaṃ iṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya kodho jāyati? Iṭṭhaṃ vatthuṃ acchedasaṅkinopi kodho jāyati, acchijjantepi kodho jāyati, acchinnepi kodho jāyati. Iṭṭhaṃ vatthuṃ vipariṇāmasaṅkinopi kodho jāyati, vipariṇāmantepi kodho jāyati, vipariṇatepi kodho jāyati. Evaṃ iṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya kodho jāyati.

Kathaṃ aniṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya musāvādo uppajjati? Idhekacco andubandhanena [addubandhanena (syā. ka.)] vā baddho [bandho (syā. ka.)]; tassa bandhanassa mokkhatthāya sampajānamusā bhāsati… rajjubandhanena vā baddho… saṅkhalikabandhanena vā baddho… vettabandhanena vā baddho… latābandhanena vā baddho… pakkhepabandhanena vā baddho… parikkhepabandhanena vā baddho… gāmanigamanagararaṭṭhabandhanena vā baddho… janapadabandhanena vā baddho; tassa bandhanassa mokkhatthāya sampajānamusā bhāsati . Evaṃ aniṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya musāvādo uppajjatīti.

Kathaṃ iṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya musāvādo uppajjati? Idhekacco manāpikānaṃ [manāpānaṃ (sī.)] rūpānaṃ hetu sampajānamusā bhāsati… manāpikānaṃ saddānaṃ… gandhānaṃ… rasānaṃ… phoṭṭhabbānaṃ hetu… cīvarahetu… piṇḍapātahetu… senāsanahetu… gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu sampajānamusā bhāsati. Evaṃ iṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya musāvādo uppajjati.

Kathaṃ aniṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya kathaṃkathā uppajjati? ‘‘Muccissāmi [muñcissāmi (sī.)] nu kho cakkhurogato, na nu kho muccissāmi cakkhurogato. Muccissāmi nu kho sotarogato… ghānarogato… jivhārogato… kāyarogato… sīsarogato… kaṇṇarogato… mukharogato… muccissāmi nu kho dantarogato, na nu kho muccissāmi dantarogato’’ti. Evaṃ aniṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya kathaṃkathā uppajjati.

Kathaṃ iṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya kathaṃkathā uppajjati? ‘‘Labhissāmi nu kho manāpike [manāpiye (sī. ka.)] rūpe, na nu kho labhissāmi manāpike rūpe. Labhissāmi nu kho manāpike sadde… gandhe… rase… phoṭṭhabbe… kulaṃ… gaṇaṃ… āvāsaṃ… lābhaṃ… yasaṃ… pasaṃsaṃ… sukhaṃ… cīvaraṃ… piṇḍapātaṃ… senāsanaṃ… gilānapaccayabhesajjaparikkhāra’’nti. Evaṃ iṭṭhaṃ vatthuṃ nissāya kathaṃkathā uppajjatīti – kodho mosavajjañca kathaṃkathā ca.


103.
忿怒与妄语疑惑，这些法唯有二因；
疑者应学智慧道，沙门已说诸知法。
"忿怒与妄语疑惑"中,"忿怒"是指:那种心的瞋恼、反抗..."妄语"是指虚妄语。"疑惑"是指疑虑。依于悦意事物生忿怒,依于不悦意事物也生忿怒。依于悦意事物生妄语,依于不悦意事物也生妄语。依于悦意事物生疑惑,依于不悦意事物也生疑惑。
如何依于不悦意事物生忿怒?本来依于不悦意事物生忿怒。[想着]"他曾害我"而生忿怒,"他正在害我"而生忿怒,"他将要害我"而生忿怒;"他曾害我所爱所喜...他正在害我所爱所喜...他将要害我所爱所喜"而生忿怒;"他曾利益我所不爱不喜...他正在利益我所不爱不喜...他将要利益我所不爱不喜"而生忿怒。如是依于不悦意事物生忿怒。
如何依于悦意事物生忿怒?对悦意事物,担心失去时生忿怒,正在失去时生忿怒,失去后也生忿怒。对悦意事物,担心改变时生忿怒,正在改变时生忿怒,改变后也生忿怒。如是依于悦意事物生忿怒。
如何依于不悦意事物生妄语?在此某人被锁链所缚,为解脱束缚而故意说妄语...被绳索所缚...被铁链所缚...被藤条所缚...被蔓藤所缚...被围困所缚...被围墙所缚...被村镇城国所缚...被地区所缚,为解脱束缚而故意说妄语。如是依于不悦意事物生妄语。
如何依于悦意事物生妄语?在此某人为了悦意的色而故意说妄语...为了悦意的声...香...味...触...为了衣服...食物...住所...医药用品而故意说妄语。如是依于悦意事物生妄语。
如何依于不悦意事物生疑惑?"我将摆脱眼病吗?还是不能摆脱眼病?我将摆脱耳病吗...鼻病...舌病...身病...头痛...耳痛...口病...我将摆脱牙病吗?还是不能摆脱牙病?"如是依于不悦意事物生疑惑。
如何依于悦意事物生疑惑?"我将得到悦意的色吗?还是不能得到悦意的色?我将得到悦意的声...香...味...触...家族...团体...住处...利养...名声...称赞...快乐...衣服...食物...住所...医药用品吗?"如是依于悦意事物生疑惑。;




Etepi dhammā dvayameva santeti. Sātāsāte sante, sukhadukkhe sante, somanassadomanasse sante, iṭṭhāniṭṭhe sante, anunayapaṭighe sante saṃvijjamāne atthi upalabbhamāneti – etepi dhammā dvayameva sante.

Kathaṃkathī ñāṇapathāya sikkheti. Ñāṇampi ñāṇapatho, ñāṇassa ārammaṇampi ñāṇapatho, ñāṇasahabhunopi dhammā ñāṇapatho. Yathā ariyamaggo ariyapatho, devamaggo devapatho, brahmamaggo brahmapatho; evameva ñāṇampi ñāṇapatho, ñāṇassa ārammaṇampi ñāṇapatho, ñāṇasahabhunopi dhammā ñāṇapatho.

Sikkheti tisso sikkhā – adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā. Katamā adhisīlasikkhā? Idha bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu, khuddako sīlakkhandho… mahanto sīlakkhandho… sīlaṃ patiṭṭhā ādi caraṇaṃ saṃyamo saṃvaro mukhaṃ pamukhaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – ayaṃ adhisīlasikkhā. Katamā adhicittasikkhā? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati – ayaṃ adhicittasikkhā. Katamā adhipaññāsikkhā? Idha bhikkhu paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. So ‘‘idaṃ dukkha’’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ime āsavā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘‘ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti – ayaṃ adhipaññāsikkhā.

Kathaṃkathīñāṇapathāya sikkheti. Kathaṃkathī puggalo sakaṅkho savilekho sadveḷhako savicikiccho, ñāṇādhigamāya ñāṇaphusanāya ñāṇasacchikiriyāya adhisīlampi sikkheyya, adhicittampi sikkheyya, adhipaññampi sikkheyya; imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya, jānanto sikkheyya, passanto sikkheyya, paccavekkhanto sikkheyya, cittaṃ adhiṭṭhahanto sikkheyya, saddhāya adhimuccanto sikkheyya, vīriyaṃ paggaṇhanto sikkheyya, satiṃ upaṭṭhahanto sikkheyya, cittaṃ samādahanto sikkheyya, paññāya pajānanto sikkheyya, abhiññeyyaṃ abhijānanto sikkheyya, pariññeyyaṃ parijānanto sikkheyya, pahātabbaṃ pajahanto sikkheyya, bhāvetabbaṃ bhāvento sikkheyya, sacchikātabbaṃ sacchikaronto sikkheyya ācareyya samācareyya samādāya vatteyyāti – kathaṃkathī ñāṇapathāya sikkhe.


"这些法唯有二因"是指:当有苦乐、乐苦、喜忧、悦意不悦意、顺逆存在、具足、可得时。
"疑者应学智慧道"中,智慧也是智慧道,智慧的所缘也是智慧道,与智慧相应的法也是智慧道。如同圣道是圣者之道,天道是天神之道,梵道是梵天之道;同样地,智慧也是智慧道,智慧的所缘也是智慧道,与智慧相应的法也是智慧道。
"学"有三学:增上戒学、增上心学、增上慧学。什么是增上戒学?在此比丘具戒,守护波罗提木叉律仪而住,具足正行与行处,对微细罪过见到危险,受持学习诸学处,小戒蕴...大戒蕴...戒是基础、开始、行为、防护、律仪、门、首要,为得诸善法 - 这是增上戒学。什么是增上心学?在此比丘离诸欲...得入第四禅而住 - 这是增上心学。什么是增上慧学?在此比丘有慧,具足观察生灭的圣慧,导向正确灭苦。他如实了知"此是苦"...如实了知"此是苦灭道",如实了知"这些是漏"...如实了知"此是漏灭道" - 这是增上慧学。
"疑者应学智慧道"是指:疑惑的人、有疑虑的、有疑问的、有两难的、有疑惑的,为获得智慧、触证智慧、证悟智慧,应学增上戒、应学增上心、应学增上慧;忆念这三学而学习,了知而学习,见到而学习,省察而学习,决意而学习,以信胜解而学习,策励精进而学习,建立念而学习,等持心而学习,以慧了知而学习,应证知所应证知而学习,应遍知所应遍知而学习,应断所应断而学习,应修所应修而学习,应证所应证而学习,应行、应正行、受持而行。


Ñatvā pavuttā samaṇena dhammāti. Ñatvāti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā vuttā pavuttā ācikkhitā desitā paññapitā paṭṭhapitā vivaṭā vibhattā uttānīkatā [uttāniṃ katā (ka.)] pakāsitā. ‘‘Sabbe saṅkhārā aniccā’’ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā vuttā pavuttā ācikkhitā desitā paññapitā paṭṭhapitā vivaṭā vibhattā uttānīkatā pakāsitā, ‘‘sabbe saṅkhārā dukkhā’’ti… ‘‘sabbe dhammā anattā’’ti… ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’ti…pe… ‘‘jātipaccayā jarāmaraṇa’’nti… ‘‘avijjānirodhā saṅkhāranirodho’’ti…pe… ‘‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’’ti… ‘‘idaṃ dukkha’’nti…pe… ‘‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti… ‘‘ime āsavā’’ti…pe… ‘‘ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā’’ti… ‘‘ime dhammā abhiññeyyā’’ti… ‘‘ime dhammā pariññeyyā’’ti… ‘‘ime dhammā pahātabbā’’ti… ‘‘ime dhammā bhāvetabbā’’ti… ‘‘ime dhammā sacchikātabbā’’ti… channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca… pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ… catunnaṃ mahābhūtānaṃ… ‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā vuttā pavuttā ācikkhitā desitā paññapitā paṭṭhapitā vivaṭā vibhattā uttānīkatā pakāsitā.

Vuttañhetaṃ bhagavatā – ‘‘abhiññāyāhaṃ, bhikkhave, dhammaṃ desemi, no anabhiññāya. Sanidānāhaṃ, bhikkhave, dhammaṃ desemi, no anidānaṃ. Sappāṭihāriyāhaṃ, bhikkhave, dhammaṃ desemi, no appāṭihāriyaṃ. Tassa mayhaṃ, bhikkhave, abhiññāya dhammaṃ desayato, no anabhiññāya, sanidānaṃ dhammaṃ desayato, no anidānaṃ, sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desayato, no appāṭihāriyaṃ, karaṇīyo ovādo, karaṇīyā anusāsanī. Alañca pana, bhikkhave, vo tuṭṭhiyā alaṃ pāmojjāya alaṃ somanassāya sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto dhammo, suppaṭipanno saṅghoti. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne dasasahassī lokadhātu akampitthā’’ti – ñatvā pavuttā samaṇena dhammā.

Tenāha bhagavā –

‘‘Kodho mosavajjañca kathaṃkathā ca, etepi dhammā dvayameva sante;

Kathaṃkathī ñāṇapathāya sikkhe, ñatvā pavuttā samaṇena dhammā’’ti.



"沙门已说诸知法"中,"已知"是指:已知、了知、衡量、判断、了解、明了而说、宣说、宣称、教导、安立、开显、分别、显明、阐释。"一切行无常"已知、了知、衡量、判断、了解、明了而说、宣说、宣称、教导、安立、开显、分别、显明、阐释,"一切行是苦"..."一切法无我"..."无明缘行"..."生缘老死"..."无明灭则行灭"..."生灭则老死灭"..."此是苦"..."此是苦灭道"..."这些是漏"..."此是漏灭道"..."这些法应证知"..."这些法应遍知"..."这些法应断"..."这些法应修"..."这些法应证"...六触处的生起、灭没、味著、过患、出离...五取蕴...四大种..."凡是集法,一切皆是灭法",已知、了知、衡量、判断、了解、明了而说、宣说、宣称、教导、安立、开显、分别、显明、阐释。
世尊这样说:"诸比丘,我以证知而说法,不以不证知;诸比丘,我以有因而说法,不以无因;诸比丘,我以有神变而说法,不以无神变。诸比丘,我以证知而说法,不以不证知,以有因而说法,不以无因,以有神变而说法,不以无神变,应作教诫,应作教导。诸比丘,你们足以欢喜,足以欢悦,足以喜悦 - 世尊是正等觉者,法是善说,僧众是善行道者。当说此解说时,一万世界震动。"
世尊说道:
"忿怒与妄语疑惑，这些法唯有二因；
疑者应学智慧道，沙门已说诸知法。"

104.

Sātaṃasātañca kutonidānā, kismiṃ asante na bhavanti hete;

Vibhavaṃ bhavañcāpi yametamatthaṃ, etaṃ me pabrūhi yatonidānaṃ.

Sātaṃ asātañca kutonidānāti. Sātā asātā kutonidānā kutojātā kutosañjātā kutonibbattā kutoabhinibbattā kutopātubhūtā, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavāti sātāsātānaṃ mūlaṃ pucchati…pe… samudayaṃ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetīti – sātaṃ asātañca kutonidānā.

Kismiṃ asante na bhavanti heteti. Kismiṃ asante asaṃvijjamāne natthi anupalabbhamāne sātāsātā na bhavanti nappabhavanti na jāyanti na sañjāyanti na nibbattanti na abhinibbattantīti – kismiṃ asante na bhavanti hete.

Vibhavaṃ bhavañcāpi yametamatthanti. Katamo sātāsātānaṃ bhavo? Yo sātāsātānaṃ bhavo pabhavo jāti sañjāti nibbatti abhinibbatti pātubhāvo – ayaṃ sātāsātānaṃ bhavo. Katamo sātāsātānaṃ vibhavo? Yo sātāsātānaṃ khayo vayo bhedo paribhedo aniccatā antaradhānaṃ – ayaṃ sātāsātānaṃ vibhavo. Yametamatthanti yaṃ paramatthanti – vibhavaṃ bhavañcāpi yametamatthaṃ.

Etaṃ me pabrūhi yatonidānanti. Etanti yaṃ pucchāmi yaṃ yācāmi yaṃ ajjhesāmi yaṃ pasādemi. Pabrūhīti brūhi vadehi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehīti – etaṃ me pabrūhi. Yatonidānanti yaṃnidānaṃ yaṃsamudayaṃ yaṃjātikaṃ yaṃpabhavanti – etaṃ me pabrūhi yatonidānaṃ.

Tenāha so nimmito –

‘‘Sātaṃ asātañca kutonidānā, kismiṃ asante na bhavanti hete;

Vibhavaṃ bhavañcāpi yametamatthaṃ, etaṃ me pabrūhi yatonidāna’’nti.



104.
苦乐二者从何生?何者不在它们无?
有与无有此义理,请说它从何处起。
"苦乐二者从何生"是询问:苦乐从何处生,从何处起,从何处生起,从何处出现,从何处显现,以什么为因,以什么为集,以什么为生,以什么为源。这是在询问苦乐的根本...询问集起。
"何者不在它们无"是询问:什么不存在、不具足、不可得时,苦乐就不存在、不生起、不产生、不出现、不显现。
"有与无有此义理"中,什么是苦乐的有?凡是苦乐的有、生起、生、生成、出生、显现、出现 - 这是苦乐的有。什么是苦乐的无有?凡是苦乐的坏灭、消失、破坏、毁灭、无常、消散 - 这是苦乐的无有。"此义理"是指此究竟义理。
"请说它从何处起"中,"它"是指我所问、所求、所请、所信解的。"请说"是指请说、请讲、请告、请教、请立、请开、请分、请明、请显。"从何处起"是指以什么为因,以什么为集,以什么为生,以什么为源。
那化身者说道:
"苦乐二者从何生?何者不在它们无?
有与无有此义理,请说它从何处起。"

105.

Phassanidānaṃ sātaṃ asātaṃ, phasse asante na bhavanti hete;

Vibhavaṃ bhavañcāpi yametamatthaṃ, etaṃ te pabrūmi itonidānaṃ.

Phassanidānaṃ sātaṃ asātanti. Sukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Yā tasseva sukhavedanīyassa phassassa nirodhā, yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ sukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā sukhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammati. Dukkhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Yā tasseva dukkhavedanīyassa phassassa nirodhā, yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ dukkhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā dukkhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammati. Adukkhamasukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā. Yā tasseva adukkhamasukhavedanīyassa phassassa nirodhā, yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ adukkhamasukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā adukkhamasukhā vedanā sā nirujjhati, vūpasammati. Phassanidānaṃ sātaṃ asātanti . Sātāsātā phassanidānā phassasamudayā phassajātikā phassappabhavāti – phassanidānaṃ sātaṃ asātaṃ.

Phasse asante na bhavanti heteti. Phasse asante asaṃvijjamāne natthi anupalabbhamāne sātāsātā na bhavanti nappabhavanti na jāyanti na sañjāyanti na nibbattanti nābhinibbattanti na pātubhavantīti – phasse asante na bhavanti hete.

Vibhavaṃbhavañcāpi yametamatthanti. Bhavadiṭṭhipi phassanidānā, vibhavadiṭṭhipi phassanidānā. Yametamatthanti yaṃ paramatthanti – vibhavaṃ bhavañcāpi yametamatthaṃ.

Etaṃ te pabrūmi itonidānanti. Etanti yaṃ pucchasi yaṃ yācasi yaṃ ajjhesasi yaṃ pasādesi. Pabrūmīti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti – etaṃ te pabrūmi. Itonidānanti ito phassanidānaṃ phassasamudayaṃ phassajātikaṃ phassappabhavanti – etaṃ te pabrūmi itonidānaṃ.

Tenāha bhagavā –

‘‘Phassanidānaṃ sātaṃ asātaṃ, phasse asante na bhavanti hete;

Vibhavaṃ bhavañcāpi yametamatthaṃ, etaṃ te pabrūmi itonidāna’’nti.



105.
苦乐二者触为因，触若不在它们无；
有与无有此义理，我说此从触而起。
"苦乐二者触为因"中：依乐触生起乐受。当那乐触灭时，依那乐触所生起的乐受也灭去、平息。依苦触生起苦受。当那苦触灭时，依那苦触所生起的苦受也灭去、平息。依不苦不乐触生起不苦不乐受。当那不苦不乐触灭时，依那不苦不乐触所生起的不苦不乐受也灭去、平息。"苦乐二者触为因"是指：苦乐以触为因、以触为集、以触为生、以触为源。
"触若不在它们无"是指：当触不存在、不具足、不可得时，苦乐就不存在、不生起、不产生、不出现、不显现。
"有与无有此义理"中：有见也以触为因，无有见也以触为因。"此义理"是指此究竟义理。
"我说此从触而起"中，"此"是指你所问、所求、所请、所信解的。"我说"是指我说、告知、教导、安立、开显、分别、显明、阐释。"从触而起"是指从触为因、从触为集、从触为生、从触为源。
世尊说道：
"苦乐二者触为因，触若不在它们无；
有与无有此义理，我说此从触而起。"

106.

Phassonu lokasmiṃ kutonidāno, pariggahā cāpi[vāpi (sī. syā.)]kutopahūtā;

Kismiṃ asante na mamattamatthi, kismiṃ vibhūte na phusanti phassā.

Phasso nu lokasmiṃ kutonidānoti. Phasso kutonidāno kutojāto kutosañjāto kutonibbatto kutoabhinibbatto kutopātubhūto, kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavoti phassassa mūlaṃ pucchati hetuṃ pucchati…pe… samudayaṃ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetīti – phasso nu lokasmiṃ kutonidāno.

Pariggahā cāpi kutopahūtāti pariggahā kutopahūtā kutojātā kutosañjātā kutonibbattā kutoabhinibbattā kutopātubhūtā, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavāti pariggahānaṃ mūlaṃ pucchati hetuṃ pucchati…pe… samudayaṃ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetīti – pariggahā cāpi kutopahūtā.

Kismiṃasante na mamattamatthīti. Kismiṃ asante asaṃvijjamāne natthi anupalabbhamāne mamattā natthi na santi na saṃvijjanti nupalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti – kismiṃ asante na mamattamatthi.

Kismiṃvibhūte na phusanti phassāti. Kismiṃ vibhūte vibhavite atikkante samatikkante vītivatte phassā na phusantīti – kismiṃ vibhūte na phusanti phassā.

Tenāha so nimmito –

‘‘Phasso nu lokasmiṃ kutonidāno, pariggahā cāpi kutopahūtā;

Kismiṃ asante na mamattamatthi, kismiṃ vibhūte na phusanti phassā’’ti.



106.
世间触从何处生？执取又从何处来？
何者不在我执无？何者灭时触不触？
"世间触从何处生"是询问：触从何处生，从何处起，从何处生起，从何处出现，从何处显现，以什么为因，以什么为集，以什么为生，以什么为源。这是在询问触的根本、询问因...询问集起。
"执取又从何处来"是询问：执取从何处来，从何处生，从何处起，从何处出现，从何处显现，以什么为因，以什么为集，以什么为生，以什么为源。这是在询问执取的根本、询问因...询问集起。
"何者不在我执无"是询问：什么不存在、不具足、不可得时，我执就不存在、不有、不具足、不可得，已断、已断根、已息、已止、不能再生、已为智火所烧。
"何者灭时触不触"是询问：什么已灭、已毁、已超越、已度过、已越过时，诸触就不触。
那化身者说道：
"世间触从何处生？执取又从何处来？
何者不在我执无？何者灭时触不触？"

107.

Nāmañca rūpañca paṭicca phasso, icchānidānāni pariggahāni;

Icchāyasantyā na mamattamatthi, rūpe vibhūte na phusanti phassā.

Nāmañcarūpañca paṭicca phassoti. Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Cakkhu ca [cakkhuñca (bahūsu)] rūpā ca rūpasmiṃ cakkhusamphassaṃ ṭhapetvā sampayuttakā dhammā nāmasmiṃ. Evampi nāmañca rūpañca paṭicca phasso. Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Sotañca saddā ca rūpasmiṃ sotasamphassaṃ ṭhapetvā sampayuttakā dhammā nāmasmiṃ. Evampi nāmañca rūpañca paṭicca phasso. Ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Ghānañca gandhā ca rūpasmiṃ ghānasamphassaṃ ṭhapetvā sampayuttakā dhammā nāmasmiṃ. Evampi nāmañca rūpañca paṭicca phasso. Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Jivhā ca rasā ca rūpasmiṃ jivhāsamphassaṃ ṭhapetvā sampayuttakā dhammā nāmasmiṃ. Evampi nāmañca rūpañca paṭicca phasso. Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Kāyo ca phoṭṭhabbā ca rūpasmiṃ kāyasamphassaṃ ṭhapetvā sampayuttakā dhammā nāmasmiṃ. Evampi nāmañca rūpañca paṭicca phasso. Manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Vatthu rūpaṃ rūpasmiṃ, dhammā rūpino rūpasmiṃ manosamphassaṃ ṭhapetvā sampayuttakā dhammā nāmasmiṃ. Evampi nāmañca rūpañca paṭicca phasso.

Icchānidānāni pariggahānīti. Icchā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo…pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Pariggahāti dve pariggahā – taṇhāpariggaho ca diṭṭhipariggaho ca…pe… ayaṃ taṇhāpariggaho…pe… ayaṃ diṭṭhipariggaho. Icchānidānāni pariggahānīti. Pariggahā icchānidānā icchāhetukā icchāpaccayā icchākāraṇā icchāpabhavāti – icchānidānāni pariggahāni.

Icchāyasantyā na mamattamatthīti. Icchā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo…pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Mamattāti dve mamattā – taṇhāmamattañca diṭṭhimamattañca …pe… idaṃ taṇhāmamattaṃ …pe… idaṃ diṭṭhimamattaṃ. Icchāyasantyā na mamattamatthīti. Icchāya asantyā asaṃvijjamānāya natthi anupalabbhamānāya mamattā natthi na santi na saṃvijjanti nupalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti – icchāyasantyā na mamattamatthi.

Rūpe vibhūte na phusanti phassāti. Rūpeti cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ. Rūpe vibhūteti catūhākārehi [catūhi kāraṇehi (syā.)] rūpaṃ vibhūtaṃ hoti – ñātavibhūtena [ñāṇavibhūtena (sī.), tadaṭṭhakathāyaṃ pana ñātavītivattenāti dissati], tīraṇavibhūtena, pahānavibhūtena, samatikkamavibhūtena. Kathaṃ ñātavibhūtena rūpaṃ vibhūtaṃ hoti? Rūpaṃ jānāti – ‘‘yaṃ kiñci rūpaṃ sabbaṃ rūpaṃ cattāri ca mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpa’’nti jānāti passati. Evaṃ ñātavibhūtena rūpaṃ vibhūtaṃ hoti.


107.
由名与色而生触，执取诸法欲为因；
欲若不存我执无，色若灭时触不触。
"由名与色而生触"是指：缘眼与色生起眼识，三者和合为触。眼与色属于色，除了眼触之外的相应诸法属于名。如是由名与色而生触。缘耳与声生起耳识，三者和合为触。耳与声属于色，除了耳触之外的相应诸法属于名。如是由名与色而生触。缘鼻与香生起鼻识，三者和合为触。鼻与香属于色，除了鼻触之外的相应诸法属于名。如是由名与色而生触。缘舌与味生起舌识，三者和合为触。舌与味属于色，除了舌触之外的相应诸法属于名。如是由名与色而生触。缘身与触生起身识，三者和合为触。身与触属于色，除了身触之外的相应诸法属于名。如是由名与色而生触。缘意与法生起意识，三者和合为触。所依之色属于色，有色之法属于色，除了意触之外的相应诸法属于名。如是由名与色而生触。
"执取诸法欲为因"中，"欲"是指贪爱。即贪、染着...贪求、贪婪、不善根。"执取"有二种执取 - 贪爱执取和见执取...这是贪爱执取...这是见执取。执取以欲为因、以欲为缘、以欲为条件、以欲为源。
"欲若不存我执无"中，"欲"是指贪爱。即贪、染着...贪求、贪婪、不善根。"我执"有二种 - 贪爱我执和见我执...这是贪爱我执...这是见我执。当欲不存在、不具足、不可得时，我执就不存在、不有、不具足、不可得，已断、已断根、已息、已止、不能再生、已为智火所烧。
"色若灭时触不触"中，"色"是指四大种及四大种所造色。色以四种方式灭：以了知而灭、以审察而灭、以断而灭、以超越而灭。如何以了知而灭色？了知:"凡是色，一切色都是四大种及四大种所造色"，如是知见。这样是以了知而灭色。


Kathaṃ tīraṇavibhūtena rūpaṃ vibhūtaṃ hoti? Evaṃ ñātaṃ katvā rūpaṃ tīreti, aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato ītito upaddavato bhayato upasaggato calato pabhaṅguto adhuvato atāṇato aleṇato asaraṇato rittato tucchato suññato anattato ādīnavato vipariṇāmadhammato asārakato aghamūlato vadhakato vibhavato sāsavato saṅkhatato mārāmisato jātidhammato jarādhammato byādhidhammato maraṇadhammato, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammato saṃkilesikadhammato samudayato atthaṅgamato, assādato ādīnavato nissaraṇato tīreti. Evaṃ tīraṇavibhūtena rūpaṃ vibhūtaṃ hoti.

Kathaṃ pahānavibhūtena rūpaṃ vibhūtaṃ hoti? Evaṃ tīrayitvā rūpe chandarāgaṃ pajahati vinodeti byantiṃ karoti anabhāvaṃ gameti. Vuttañhetaṃ bhagavatā – ‘‘yo, bhikkhave, rūpe chandarāgo taṃ pajahatha. Evaṃ taṃ rūpaṃ pahīnaṃ bhavissati ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṃkataṃ āyatiṃ anuppādadhamma’’nti. Evaṃ pahānavibhūtena rūpaṃ vibhūtaṃ hoti.

Kathaṃ samatikkamavibhūtena rūpaṃ vibhūtaṃ hoti. Catasso arūpasamāpattiyo paṭiladdhassa rūpā vibhūtā honti vibhāvitā atikkantā samatikkantā vītivattā. Evaṃ samatikkamavibhūtena rūpaṃ vibhūtaṃ hoti. Imehi catūhi kāraṇehi rūpaṃ vibhūtaṃ hoti.

Rūpe vibhūte na phusanti phassāti. Rūpe vibhūte vibhāvite atikkante samatikkante vītivatte pañca phassā na phusanti – cakkhusamphasso, sotasamphasso, ghānasamphasso, jivhāsamphasso, kāyasamphassoti – rūpe vibhūte na phusanti phassā.

Tenāha bhagavā –

‘‘Nāmañca rūpañca paṭicca phasso, icchānidānāni pariggahāni;

Icchāyasantyā na mamattamatthi, rūpe vibhūte na phusanti phassā’’ti.



如何以审察而灭色?了知后审察色,以无常、苦、病、疮、箭、灾、疾、他性、坏、厄、祸、怖、灾患、动、碎、不稳、无护、无庇、无归、空、虚、无、无我、过患、变易法、无实、灾根、杀者、灭、有漏、有为、魔饵、生法、老法、病法、死法、愁悲苦忧恼法、染污法、集、灭、味、患、离而审察。如是以审察而灭色。
如何以断而灭色?如是审察后,断除对色的欲贪,除去、灭除、使不存在。世尊说:"诸比丘,对色的欲贪,应断除它。如是色将被断、根除、如截多罗树,令不存在,未来不再生起。"如是以断而灭色。
如何以超越而灭色?获得四无色定者,色已灭、已毁、已超越、已度过、已越过。如是以超越而灭色。以这四种方式灭色。
"色若灭时触不触"中:当色已灭、已毁、已超越、已度过、已越过时,五触不触 - 眼触、耳触、鼻触、舌触、身触。
世尊说道:
"由名与色而生触,执取诸法欲为因;
欲若不存我执无,色若灭时触不触。"

108.

Kathaṃsametassa vibhoti rūpaṃ, sukhaṃ dukhañcāpi[dukkhaṃ vāpi (syā.)]kathaṃ vibhoti;

Etaṃ me pabrūhi yathā vibhoti, taṃ jāniyāmāti[jānissāmāti (sī. ka.)]me mano ahu.

Kathaṃ sametassa vibhoti rūpanti. Kathaṃ sametassāti kathaṃ sametassa kathaṃ paṭipannassa kathaṃ iriyantassa kathaṃ vattentassa kathaṃ pālentassa kathaṃ yapentassa kathaṃ yāpentassa rūpaṃ vibhoti vibhāvīyati atikkamīyati samatikkamīyati [vibhāviyyati atikkamiyyati samatikkamiyyati (bahūsu)] vītivattīyatīti – kathaṃ sametassa vibhoti rūpaṃ.

Sukhaṃ dukhañcāpi kathaṃ vibhotīti sukhañca dukkhañca kathaṃ vibhoti vibhāvīyati atikkamīyati samatikkamīyati vītivattīyatīti – sukhaṃ dukhañcāpi kathaṃ vibhoti.

Etaṃ me pabrūhi yathā vibhotīti. Etanti yaṃ pucchāmi yaṃ yācāmi yaṃ ajjhesāmi yaṃ pasādemīti – etaṃ. Me pabrūhīti me pabrūhi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehīti – etaṃ me pabrūhi. Yathā vibhotīti yathā vibhoti vibhāvīyati atikkamīyati samatikkamīyati vītivattīyatīti – etaṃ me pabrūhi yathā vibhoti.

Taṃ jāniyāmāti me mano ahūti. Taṃ jāniyāmāti taṃ jāneyyāma ājāneyyāma vijāneyyāma paṭivijāneyyāma paṭivijjheyyāmāti – taṃ jāniyāma. Iti me mano ahūti iti me mano ahu, iti me cittaṃ ahu , iti me saṅkappo ahu, iti me viññāṇaṃ ahūti – taṃ jāniyāma iti me mano ahu.

Tenāha so nimmito –

‘‘Kathaṃ sametassa vibhoti rūpaṃ, sukhaṃ dukhañcāpi kathaṃ vibhoti;

Etaṃ me pabrūhi yathā vibhoti, taṃ jāniyāmāti me mano ahū’’ti.

109.

Na saññasaññī na visaññasaññī, nopi asaññī na vibhūtasaññī;

Evaṃ sametassa vibhoti rūpaṃ, saññānidānā hi papañcasaṅkhā.

Na saññasaññī na visaññasaññīti. Saññasaññino vuccanti ye pakatisaññāya ṭhitā, napi so pakatisaññāya ṭhito. Visaññasaññino vuccanti ummattakā ye ca khittacittā [ukkhittacittā (syā.)], napi so ummattako, nopi khittacittoti – na saññasaññī na visaññasaññī.

Nopiasaññī na vibhūtasaññīti. Asaññino vuccanti nirodhasamāpannā ye ca asaññasattā, napi so nirodhasamāpanno, napi asaññasatto. Vibhūtasaññino vuccanti ye catunnaṃ arūpasamāpattīnaṃ lābhino, napi so catunnaṃ arūpasamāpattīnaṃ lābhīti – nopi asaññī na vibhūtasaññī.

Evaṃsametassa vibhoti rūpanti. Idha bhikkhu sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte ākāsānañcāyatanasamāpattipaṭilābhatthāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti āruppamaggasamaṅgīti. Evaṃ sametassa evaṃ paṭipannassa evaṃ iriyantassa evaṃ vattentassa evaṃ pālentassa evaṃ yapentassa evaṃ yāpentassa rūpaṃ vibhoti vibhāvīyati atikkamīyati samatikkamīyati vītivattīyatīti – evaṃ sametassa vibhoti rūpaṃ.

Saññānidānā hi papañcasaṅkhāti. Papañcāyeva papañcasaṅkhā taṇhāpapañcasaṅkhā, diṭṭhipapañcasaṅkhā, mānapapañcasaṅkhā saññānidānā saññāsamudayā saññājātikā saññāpabhavāti – saññānidānā hi papañcasaṅkhā.

Tenāha bhagavā –

‘‘Na saññasaññī na visaññasaññī, nopi asaññī na vibhūtasaññī;

Evaṃ sametassa vibhoti rūpaṃ, saññānidānā hi papañcasaṅkhā’’ti.



108.
如何修习色得灭？苦乐二者何时灭？
请为我说如何灭，我心欲知此道理。
"如何修习色得灭"中，"如何修习"是指：如何修习、如何行道、如何行、如何住、如何护、如何持、如何度，色得灭、得毁、得超越、得度过、得越过。
"苦乐二者何时灭"是指：苦与乐如何灭、如何毁、如何超越、如何度过、如何越过。
"请为我说如何灭"中，"此"是指我所问、所求、所请、所信解的。"请为我说"是指请说、请告、请教、请立、请开、请分、请明、请显。"如何灭"是指如何灭、如何毁、如何超越、如何度过、如何越过。
"我心欲知此道理"中，"欲知此"是指我们应知、应了知、应解知、应通达、应证得。"我心如是"是指我的心如是、我的意如是、我的想如是、我的识如是。
那化身者说道：
"如何修习色得灭？苦乐二者何时灭？
请为我说如何灭，我心欲知此道理。"
109.
非有想想非乱想，非无想非灭尽想；
如是修习色得灭，想为戏论之根本。
"非有想想非乱想"中，"有想想"是指安住于平常之想者，他不安住于平常之想。"乱想"是指狂乱者和心散乱者，他既非狂乱，也非心散乱。
"非无想非灭尽想"中，"无想"是指入灭尽定者和无想有情，他既非入灭尽定者，也非无想有情。"灭尽想"是指获得四无色定者，他不是四无色定的获得者。
"如是修习色得灭"中：此比丘断乐...具足住于第四禅。当其心如是等持、清净、明净、无垢、离随烦恼、柔软、适业、住立、得不动时，引导、倾向其心至空无边处定的获得，成就无色道。如是修习、如是行道、如是行、如是住、如是护、如是持、如是度，色得灭、得毁、得超越、得度过、得越过。
"想为戏论之根本"中：戏论即是戏论相 - 爱戏论相、见戏论相、慢戏论相，以想为因、以想为集、以想为生、以想为源。
世尊说道：
"非有想想非乱想，非无想非灭尽想；
如是修习色得灭，想为戏论之根本。"

110.

Yaṃtaṃ apucchimha akittayī no, aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha brūhi;

Ettāvataggaṃnu vadanti heke, yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitāse;

Udāhu aññampi vadanti etto.

Yaṃ taṃ apucchimha akittayī noti. Yaṃ taṃ apucchimha ayācimha ajjhesimha pasādayimha. Akittayī noti kittitaṃ pakittitaṃ ācikkhitaṃ desitaṃ paññapitaṃ paṭṭhapitaṃ vivaṭaṃ vibhattaṃ uttānīkataṃ pakāsitanti – yaṃ taṃ apucchimha akittayī no.

Aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha brūhīti. Aññaṃ taṃ pucchāma, aññaṃ taṃ yācāma, aññaṃ taṃ ajjhesāma, aññaṃ taṃ pasādema, uttariṃ taṃ pucchāma. Tadiṅgha brūhīti iṅgha brūhi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehīti – aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha brūhi.

Ettāvataggaṃ nu vadanti heke yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitāseti. Eke samaṇabrāhmaṇā etā arūpasamāpattiyo aggaṃ seṭṭhaṃ visiṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. Yakkhassāti sattassa narassa mānavassa posassa puggalassa jīvassa jāgussa jantussa indagussa manujassa. Suddhinti suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ. Idha paṇḍitāseti idha paṇḍitavādā thiravādā ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya laddhiyāti – ettāvataggaṃ nu vadanti heke yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitāse.

Udāhu aññampi vadanti ettoti. Udāhu eke samaṇabrāhmaṇā etā arūpasamāpattiyo atikkamitvā samatikkamitvā vītivattetvā etto arūpasamāpattito aññaṃ uttariṃ yakkhassa suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti – udāhu aññampi vadanti etto.

Tenāha so nimmito –

‘‘Yaṃ taṃ apucchimha akittayī no, aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha brūhi;

Ettāvataggaṃ nu vadanti heke, yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitāse;

Udāhu aññampi vadanti etto’’ti.



110.
我等所问汝已说，今复问汝请宣说；
或有智者说到此，为有情净已究竟；
或言此外更有余？
"我等所问汝已说"是指：我们所问、所求、所请、所信解的。"已说"是指已宣说、已宣述、已告知、已教导、已安立、已建立、已开显、已分别、已显明、已阐释。
"今复问汝请宣说"是指：我们再问汝、再求汝、再请汝、再信解汝、更进一步问汝。"请宣说"是指请说、请告、请教、请立、请开、请分、请明、请显。
"或有智者说到此，为有情净已究竟"中：有些沙门婆罗门说、谈、语、解说、表达这些无色定是最高、最胜、最殊胜、最上、最顶、最妙。"有情"是指众生、人、人类、补特伽罗、命者、生者、养育者、人我、人。"清净"是指清净、遍净、解脱、解脱、遍解脱。"智者"是指在此主张智慧、主张坚固、主张道理、主张因、主张相、主张理由、主张立场、自己的见解。
"或言此外更有余"是指：或有些沙门婆罗门超越、度越、越过这些无色定，说、谈、语、解说、表达在此无色定之外还有其他更上的有情清净、遍净、解脱、解脱、遍解脱。
那化身者说道：
"我等所问汝已说，今复问汝请宣说；
或有智者说到此，为有情净已究竟；
或言此外更有余？"

111.

Ettāvataggampi vadanti heke, yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitāse;

Tesaṃ paneke samayaṃ vadanti, anupādisese kusalāvadānā.

Ettāvataggampi vadanti heke, yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitāseti. Santeke samaṇabrāhmaṇā sassatavādā, etā arūpasamāpattiyo aggaṃ seṭṭhaṃ visiṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. Yakkhassāti sattassa narassa mānavassa posassa puggalassa jīvassa jāgussa jantussa indagussa manujassa. Suddhinti suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ, muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ. Idha paṇḍitāseti idha paṇḍitavādā thiravādā ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya laddhiyāti – ettāvataggampi vadanti heke yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitāse.

Tesaṃ paneke samayaṃ vadanti, anupādisese kusalāvadānāti tesaṃyeva samaṇabrāhmaṇānaṃ eke samaṇabrāhmaṇā ucchedavādā bhavatajjitā vibhavaṃ abhinandanti, te sattassa samaṃ upasamaṃ vūpasamaṃ nirodhaṃ paṭipassaddhinti vadanti, yato kiṃ, bho, ayaṃ attā kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti paraṃ maraṇā, ettāvatā anupādisesoti. Kusalāvadānāti kusalavādā paṇḍitavādā thiravādā ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya laddhiyāti – tesaṃ paneke samayaṃ vadanti anupādisese kusalāvadānā.

Tenāha bhagavā –

‘‘Ettāvataggampi vadanti heke, yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitāse;

Tesaṃ paneke samayaṃ vadanti, anupādisese kusalāvadānā’’ti.



111.
有智者说至于此，为有情净已究竟；
其中有人说寂灭，称善巧说无余依。
"有智者说至于此，为有情净已究竟"中：有些主张常见的沙门婆罗门说、谈、语、解说、表达这些无色定是最高、最胜、最殊胜、最上、最顶、最妙。"有情"是指众生、人、人类、补特伽罗、命者、生者、养育者、人我、人。"清净"是指清净、遍净、解脱、解脱、遍解脱。"智者"是指在此主张智慧、主张坚固、主张道理、主张因、主张相、主张理由、主张立场、自己的见解。
"其中有人说寂灭，称善巧说无余依"中：在那些沙门婆罗门中，有些主张断见的沙门婆罗门厌离有而欢喜非有，他们说有情的平息、止息、熄灭、寂灭。为什么呢？因为这个我在身坏时断灭、消失、死后不存在，如此即是无余依。"称善巧"是指主张善巧、主张智慧、主张坚固、主张道理、主张因、主张相、主张理由、主张立场、自己的见解。
世尊说道：
"有智者说至于此，为有情净已究竟；
其中有人说寂灭，称善巧说无余依。"

112.

Ete ca ñatvā upanissitāti, ñatvā munī nissaye so vīmaṃsī;

Ñatvāvimutto na vivādameti, bhavābhavāya na sameti dhīro.

Ete ca ñatvā upanissitāti. Eteti diṭṭhigatike. Upanissitāti sassatadiṭṭhinissitāti ñatvā, ucchedadiṭṭhinissitāti ñatvā, sassatucchedadiṭṭhinissitāti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti – ete ca ñatvā upanissitāti.

Ñatvā munī nissaye so vīmaṃsīti. Munīti. Monaṃ vuccati ñāṇaṃ…pe… saṅgajālamaticca so muni. Muni sassatadiṭṭhinissitāti ñatvā, ucchedadiṭṭhinissitāti ñatvā, sassatucchedadiṭṭhinissitāti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. So vīmaṃsīti paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvīti ñatvā muni nissaye so vīmaṃsī. Ñatvā vimutto na vivādametīti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā . Vimuttoti mutto vimutto parimutto suvimutto accantaanupādāvimokkhena. ‘‘Sabbe saṅkhārā aniccā’’ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā mutto vimutto parimutto suvimutto accantaanupādāvimokkhena. ‘‘Sabbe saṅkhārā dukkhā’’ti… ‘‘sabbe dhammā anattā’’ti…pe… ‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā mutto vimutto parimutto suvimutto accantaanupādāvimokkhenāti – ñatvā vimutto. Na vivādametīti na kalahaṃ karoti, na bhaṇḍanaṃ karoti, na viggahaṃ karoti, na vivādaṃ karoti, na medhagaṃ karoti. Vuttañhetaṃ bhagavatā – ‘‘evaṃ vimuttacitto kho, aggivessana, bhikkhu na kenaci saṃvadati, na kenaci vivadati, yañca loke vuttaṃ tena ca voharati aparāmasa’’nti – ñatvā vimutto na vivādameti.

Bhavābhavāya na sameti dhīroti. Bhavābhavāyāti bhavāya kammabhavāya punabbhavāya kāmabhavāya , kammabhavāya kāmabhavāya punabbhavāya rūpabhavāya, kammabhavāya rūpabhavāya punabbhavāya arūpabhavāya, kammabhavāya arūpabhavāya punabbhavāya punappunabbhavāya punappunagatiyā punappunaupapattiyā punappunapaṭisandhiyā punappunaattabhāvāya punappunābhinibbattiyā na sameti na samāgacchati na gaṇhāti na parāmasati nābhinivisati. Dhīroti dhīro paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvīti – bhavābhavāya na sameti dhīro.

Tenāha bhagavā –

‘‘Ete ca ñatvā upanissitāti, ñatvā munī nissaye so vīmaṃsī;

Ñatvā vimutto na vivādameti, bhavābhavāya na sameti dhīro’’ti.


112.
知彼依止为见执，牟尼智者审观察；
知已解脱无诤论，智者不趋有非有。
"知彼依止为见执"中，"彼"是指持各种见者。"依止"是指：知依止常见，知依止断见，知依止常断见，了知、权衡、审察、明了、显明。
"牟尼智者审观察"中，"牟尼"是指智慧...超越执著网者是牟尼。牟尼知依止常见，知依止断见，知依止常断见，了知、权衡、审察、明了、显明。"审观察"是指贤者、智者、觉者、智慧者、明了者、有慧者。
"知已解脱无诤论"中："知已"是指了知、权衡、审察、明了、显明。"解脱"是指已解脱、已遍解脱、已善解脱、以究竟无取著解脱。知"一切行无常"已了知、权衡、审察、明了、显明，已解脱、已遍解脱、已善解脱、以究竟无取著解脱。知"一切行是苦"..."一切法无我"...乃至..."凡是集法皆是灭法"已了知、权衡、审察、明了、显明，已解脱、已遍解脱、已善解脱、以究竟无取著解脱。"无诤论"是指不起诤、不起争、不起斗、不起论、不起讼。世尊曾说："阿耆毗舍，如是心解脱的比丘不与任何人协论，不与任何人诤论，对世间所说之语只是使用而不执著。"
"智者不趋有非有"中，"有非有"是指：为了有、业有、再有、欲有，为了业有、欲有、再有、色有，为了业有、色有、再有、无色有，为了业有、无色有、再有、一再生有、一再趣、一再生起、一再结生、一再身体、一再现起，不趋向、不接近、不执取、不执著、不住著。"智者"是指贤者、智者、觉者、智慧者、明了者、有慧者。
世尊说道：
"知彼依止为见执，牟尼智者审观察；
知已解脱无诤论，智者不趋有非有。"


Kalahavivādasuttaniddeso ekādasamo.

诤论经义释第十一完。


